Strāvas slēdzis parasti sastāv no kontaktu sistēmas, loka{0}}dzēšanas sistēmas, darbības mehānisma, izslēgšanas bloka un korpusa.
Īssavienojuma laikā magnētiskais lauks, ko rada liela strāva (parasti 10 līdz 12 reizes lielāka par nominālo strāvu), pārvar pretspēka atsperi, izraisot izslēgšanas bloku, lai aktivizētu darbības mehānismu, un slēdzis nekavējoties ieslēdzas. Pārslodzes laikā palielinās strāva, pastiprinās siltuma veidošanās, bimetāla sloksne zināmā mērā deformējas, piespiežot mehānismu darboties (jo lielāka strāva, jo īsāks darbības laiks).
Elektroniskie automātiskie slēdži izmanto strāvas transformatorus, lai savāktu katras fāzes strāvas lielumu un salīdzinātu to ar iestatīto vērtību. Ja strāva ir nenormāla, mikroprocesors nosūta signālu, liekot elektroniskajam izslēgšanas blokam aktivizēt darbības mehānismu.
Slēdža funkcija ir atvienot un pieslēgt slodzes ķēdes, kā arī atvienot bojātās ķēdes, novēršot negadījumu saasināšanos un nodrošinot drošu darbību. Augstsprieguma slēdžiem ir jāpārtrauc 1500 V loki ar strāvu 1500-2000 A, kas var izstiepties līdz 2 metriem un turpināt degt. Tāpēc loka dzēšana ir būtiska problēma, kas jāatrisina augstsprieguma slēdžiem.
Loka dzēšanas princips galvenokārt ir loka atdzesēšana, lai samazinātu termisko jonizāciju, un, no otras puses, loka pagarināšana, to izpūšot, lai uzlabotu uzlādēto daļiņu rekombināciju un difūziju, vienlaikus izkliedējot lādētās daļiņas loka spraugā, ātri atjaunojot vides izolācijas izturību.
Zemsprieguma slēdžus, kas pazīstami arī kā automātiskie gaisa slēdži, var izmantot, lai pievienotu un atvienotu slodzes ķēdes, kā arī tos var izmantot, lai vadītu motorus, kas nedarbojas bieži. To funkcija ir līdzvērtīga dažām vai visām naža slēdža, pārstrāvas releja, zemsprieguma releja, termiskā releja un atlikušās strāvas ierīces (RCD) funkcijām, padarot tās par svarīgu elektroierīci zemsprieguma sadales tīklos.
Zemsprieguma slēdžiem ir vairākas aizsardzības funkcijas (pārslodze, īssavienojums, aizsardzība pret zemsprieguma utt.), regulējamas darbības vērtības, augsta pārtraukuma jauda, ērta darbība un drošība, tāpēc tos plaši izmanto. Uzbūve un darbības princips: zemsprieguma slēdži sastāv no darbības mehānisma, kontaktiem, aizsargierīcēm (dažādas atvienošanas vienības) un loka dzēšanas sistēmas.
Zemsprieguma slēdža{0}}galvenie kontakti tiek aizvērti manuāli vai elektriski. Kad galvenie kontakti ir aizvērti, brīvā -izslēgšanas mehānisms bloķē galvenos kontaktus aizvērtā stāvoklī. Virsstrāvas atslēgšanas bloka spole un termiskās atvienošanas bloka termiskais elements ir savienoti virknē ar galveno ķēdi, savukārt zemsprieguma atslēgšanas bloka spole ir savienota paralēli barošanas avotam. Kad notiek īssavienojums vai nopietna pārslodze, pārstrāvas atslēgšanas bloka armatūra nofiksējas, izraisot brīvās atvienošanas mehānisma aktivizāciju un galveno kontaktu atvienošanu no galvenās ķēdes. Kad ķēde ir pārslogota, termiskās atvienošanas bloka termiskais elements uzsilst, izraisot bimetāla sloksnes saliekšanos un iedarbinot brīvās atvienošanas mehānismu. Ja ķēdē ir zemspriegums, zemsprieguma atvienošanas bloka armatūra atbrīvojas, iedarbinot arī brīvās atvienošanas mehānismu. Šunta atvienošanas bloks tiek izmantots tālvadībai. Normālas darbības laikā tā spole ir{12}}atslēgta no sprieguma; kad nepieciešama tālvadības pults, nospiežot starta pogu, spole tiek aktivizēta.
